Pēc krietni padarītiem mājas darbiem brīvdienās, pirms garas darba nedēļas, siltā septembra svētdienas vakarā izgājām pilsētas pastaigā. Brasa, Skanste.
Smalkais rajons
Šķiet, šogad, 2025., augustā nebija neviena silta diena, bet te 7. septembra vakarā +25 grādi. Tādēļ izejam cauri Hospitāļa ielas apkārtnei un dodamies Skanstes ielas virzienā. Pa ceļam rūpīgi nopētām sabiedriskā kārtā veidotās puķu kastes ielas malā, un nolemjam, ka mums arī tādus vajadzēs gar ielas malu, kad tā tiks savesta pieklājīgā kārtībā. Tikai stādīsim nevis puķes, bet ko jēdzīgāku – ķirbjus.
Tuvojoties Skanstei, jau pa gabalu dzirdam Eirobasketa spēles translāciju. Fanu zonā uz lielajiem ekrāniem rāda Slovēniju-Itāliju. Nekavējamies, jo nāk tumsa un, kā Zane noskaidrojusi, arī pilns mēness aptumsums. Un, netipiski septembrim, ir ne tikai silts, bet arī skaidrs laiks. Un to vajag izmantot, jo mēness aptumsums pie tīrām debesīm un sakarīgā laikā – ap deviņiem vakarā – negadās bieži.
Jaunais parks
Tādēļ ejam caur jauno Skanstes parku, kurš iekārtots kādreizējo mazdārziņu vietā, bijušos sūdu grāvjus pārvēršot par dīķiem, bet iznīcināto jāņogu krūmu un ābeļu vietā sastādot neprātīgi dārgus dižstādus, kuri pēc dažiem gadu desmitiem izskatīsies pēc īstiem kokiem.
Šeit arī noskatām vietu, no kurienes varētu būt redzams mēness. Tātad ejam atpakaļ līdz mašīnai, kura novietota Brasā blakus policijas iecirknim, un braucam vērot aptumsumu parkā. Tikai neko neredzam caur mašīnas logiem. Nolemjam, ka mēness palicis kaut kur aiz augstceltnēm, un jāmeklē kāds nopietnāks pacēlums.
Veikals ar jumtu
Atceros, ka Grostonas ielas Maximā reiz bija stāvvieta uz jumta. Braucam skatīties, vai pieejama publikai. Zīme vēsta, ka uz basketbola laiku Europark ieviesis speciālu tarifu – 4 eiro par stundu, bet bezmaksas 1,5 h joprojām esot spēkā, un tiek piešķirtas automātiski.
Tā uzbraucam trešajā stāvā un cenšamies saskatīt mēnesi virzienā, kuru norādījis neprecīzais telefona kompass.
Nav! Nav nekāda Mēness. Tikai melnas debesis, cik nu melnas tās pilsētā, spilgti apgaismotā stāvlaukumā, iespējamas. Kad esam kādu brīdi blenzuši nekurienē un pierodam pie domas, ka nav lemts, Zane norāda uz blāvi sarkanu plankumu kaut kur virs mājām. Ir! Tas ir viņš, Zemes pilnīgi noēnotais Mēness, kurš tikai pateicoties atmosfērai saņem kripatiņu gaismas no Saules.
Vislabāk ir mājās
Tā nebūt neesam vienīgie, kas vēro dabas fenomenu. Arī citi atcerējušies par Maximas stāvvietu. Bet mēs, krietnu laiku priecājušies par skatu, dodamies mājās. Tur vēl izmaldāmies pa apkārtni, lai virs Alfas veikala atrastu savu Mēnesi, kurš nu jau lien laukā no ēnas. Tad atklājam, ka no mājas durvīm tāpat paveras labs skats uz aptumsumu. Līdz, iegājuši dzīvoklī, ieraugām to pašu skatu arī pa guļamistabas logu.
